No 1. janvāra ikvienā dzīvoklī un privātmājā jābūt uzstādītam autonomajam ugunsgrēka (dūmu) detektoram. Tā ir neliela ierīce, kas ar spalgu skaņas signālu reaģē uz radušos sadūmojumu, tādējādi dodot iespēju savlaicīgāk reaģēt, ja ēkā izcēlies ugunsgrēks. Par to, kāpēc šādi detektori nepieciešami un kur tos labāk izvietot, stāsta SIA “Talsu namsaimnieks” ugunsdrošības speciālists Dzintars Legzdiņš.

“Ugunsgrēka detektori palīdz pasargāt pašiem sevi no ugunsgrēkiem. Ja mājā būs izcēlies ugunsgrēks, tā radītais sadūmojums liks reaģēt detektoram, un cilvēks savlaicīgāk varēs ziņot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Ja, piemēram, cilvēks būs aizmidzis vai atradīsies citā telpā, tad ar detektora signāla palīdzību viņš tiks brīdināts par izcēlušos ugunsnelaimi,” ugunsgrēka detektora prasības lietderīgumu pamatoja Dz. Legzdiņš.

Jaunās prasības paredz vismaz viena dūmu detektora uzstādīšanu dzīvoklī vai privātmājā, tomēr lielāka efekta sasniegšanai tādi būtu nepieciešami vairākās istabās un noteikti katrā mājas stāvā.

Ugunsgrēka detektoru izvēle ir ļoti plaša, krasi atšķiras arī to cenas, tomēr katram pašam jāizšķiras par piemērotākās ierīces izvēli. Var atšķirties ierīču atslēgšanas mehānismi, baterijas veids, signāla skaļums. Svarīgi, lai tehnisku nepilnību gadījumā ierīci var samainīt, tai jābūt marķētai ar “CE” zīmi, kas apliecina atbilstību Eiropas standartiem. “Neiesaku izvēlēties ierīci ar baterijām, kas der citiem sadzīves priekšmetiem, piemēram, pultīm. Tad cilvēks var nepieciešamības gadījumā izņemt detektora bateriju un ievietot to citā sadzīves priekšmetā, pēcāk aizmirstot to ievietot atpakaļ,” bilst Dz. Legzdiņš.

Tomēr būtiskākais aspekts ir detektora uzstādīšanas vieta.

“Tos jāizvieto sev aizsniedzamā vietā: vislabāk, ja detektoru uzstāda pie griestiem, bet vienlaikus ir jānodrošina iespēja to arī ērti atslēgt, tāpēc pieļaujama ir ierīces uzstādīšana pie istabas sienas. Detektoru nevajadzētu izvietot mazāk par metra attālumu no apkures, dzesēšanas vai ventilācijas kanāliem. To nav jāizvieto vietās, kur temperatūra var pazemināties zem 0 grādiem vai paaugstināties virs 50 grādiem, jo pastāv risks, ka tas nedarbosies pareizi. Tos nevajag izvietot vietās, kur pastāv kondensācijas risks, jāizvairās no vannas istabām un veļas mazgāšanas telpām. Arī vietās, kur dūmi var izraisīt nepatiesus trauksmes signālus, to uzstādīšana nav lietderīga, piemēram, virtuvē,” pastāstīja ugunsdrošības speciālists. Vislabāk, ja detektors tiek uzstādīts guļamistabā vai dzīvojamajā istabā.

SIA “Talsu namsaimnieks” ugunsgrēka detektorus izvieto visos pašvaldībai piederošajos dzīvokļos. Tos iespējams iegādāties arī uzņēmuma apsaimniekošanā esošo māju iedzīvotājiem.

Par noteikumu neievērošanu var piemērot sodu pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. panta —  par atbilstības ugunsdrošības prasībām nenodrošināšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta noteiktajā termiņā uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 430 eiro.

“Diez vai būs tiešas kontroles, lai pārliecinātos, vai detektors ir uzstādīts, tomēr šis noteikumu punkts ir saistošs visiem. Veicot dzīvojamā fonda pārbaudi, noteikti uzmanība tiks pievērsta arī ugunsgrēku detektoru esamībai. Ugunsgrēku detektoru var aizstāt ar signalizācijas sistēmas ierīkošanu, jo detektoru dzird tikai tad, ja cilvēks ir mājās. No janvāra privātmājās jābūt uzstādītam arī ugunsdzēšamajam aparātam. Arī šī prasība ir jāievēro,” sacīja speciālists. Arī Talsu novadā ir bijuši gadījumi, kad ugunsgrēka gadījumā detektors palīdzējis izglābt dzīvības.

“Cilvēki aizvien vairāk uzmanību pievērš drošības jautājumiem. Vērojama pozitīva tendence, kopējais ugunsgrēku skaits samazinās. Manuprāt, lielu lomu spēlē tehnoloģiju un dažādu darbu materiālu attīstība. Cilvēki vairāk rūpējas arī par savu īpašumu drošību,” pastāstīja Dz. Legzdiņš.