Aizvadītajā gadā viens no apjomīgākajiem SIA “Talsu namsaimnieks” darbiem bija aktīva sadarbība ar Valsts kontroli (VK), kas veica revīziju, lai pārliecinātos, vai uzņēmums daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvalda efektīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tika vērtēta māju tehniskās apkopes un remontdarbu izdevumu, māju pārvaldīšanas pakalpojumu un pārvaldnieka administratīvo izdevumu, uzturēšanas un apsaimniekošanas faktisko ieņēmumu un izdevumu pārskata, arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksu pamatotība. Par VK atzinumu informē SIA “Talsu namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Edgars Bērziņš un uzņēmuma finanšu direktore Agnese Girbe.

VK norāda, ka SIA “Talsu namsaimnieks” 2015. gada apsaimniekošanas maksā iekļāvis plānotās izmaksas neesošu ūdensvada, kanalizācijas un siltumapgādes sistēmu tehniskai apkopei un remontiem aptuveni 17 465 eiro apmērā, tādējādi aprēķinot lielāku apsaimniekošanas maksu.

E. Bērziņš paskaidro, ka mājām piemērots vidējais finansējuma apmērs, neizstrādājot individuālo ieņēmumu un izdevumu tāmi par apsaimniekošanas plānotajiem izdevumiem, tomēr remontdarbi un tehniskās apkopes veiktas atbilstoši ēkas vajadzībām. “Jau 25. janvārī, pirms ziņojuma saņemšanas, VK nosūtījām jaunu, uzņēmuma izstrādātu instrukciju par kārtību, kā sagatavot dzīvojamo māju tāmes.

Savukārt apsaimniekošanas maksu katrai mājai nosaka noslēgtais koplīgums – nav bijuši gadījumi, kad tiek iekasēta paaugstināta apsaimniekošanas maksa. Neizlietotais finansējums ūdensvada, kanalizācijas un siltumapgādes sistēmu tehniskai apkopei un remontiem veido mājas uzkrājumu,” piebilda A. Girbe. Arī VK pārliecinājās, ka šie izdevumi “veido mājas finanšu līdzekļu atlikumu, kas var tikt izlietoti remontdarbu veikšanai nākamajos gados”.

Līdz šim māju pārskatos iekļautas

remontstrādnieku transporta izmaksas 10% apmērā no remontstrādnieku darba algas, bet instrumentu, iekārtu un tehnikas uzturēšanas izmaksas noteiktas 5,69% apmērā no remontstrādnieku darba algas. Arī sētnieku instrumentu uzturēšana paredzēta 4% apmērā no sētnieku darba algas. VK bilst, ka uzturēšanas izmaksu aprēķinam nav pieejams pamatojums, tāpēc nav iespējams pārliecināties par faktisko izdevumu pamatotību.

“Šādu procentuālo sadalījumu ir noteikusi SIA „Talsu namsaimnieks” valde, pieņemot attiecīgo lēmumu, bet nav izstrādāts detalizēts procentuālā sadalījuma aprēķins. Tomēr, piemēram, degvielas un arī nepieciešamo kvalitatīvu instrumentu iegāde izmaksā vairāk, nekā sedz šis procentuālais sadalījums. Ikviens uzņēmumā var iepazīties ar tiešajām pakalpojumu izmaksām un darbarīku nolietojuma aprēķiniem un pieņemšanas – nodošanas aktiem,” sacīja A. Girbe. Viņa piebilda, ka procentuālais sadalījums tiks pamatots ar konkrētiem aprēķiniem. Savukārt VK informēšanai par uzņēmumā esošo kārtību šajā jautājumā tika nosūtīts 190 lapu apjomīgs pavadzīmju materiāls par iegādātajiem instrumentiem.

Līdz šim apsaimniekoto daudzdzīvokļu māju tāmēs nebija norādīta informācija par mājām piesaistītajām teritorijas platībām, līdz ar to iedzīvotāji nebija informēti, par cik lielas zemes platības kopšanu tie maksā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs uzsver, ka līdz 1. jūlijam SIA “Talsu namsaimnieks” to novērsīs un atbilstoši normatīvajā aktā noteiktajam dzīvojamo māju ieņēmumu un izdevumu tāmēs norādīs katrai mājai piesaistītās teritorijas apkopjamo platību konkrētos veidos.

Finanšu direktore papildina, ka līdz šim ikvienam mājas iedzīvotājam bija iespēja iepazīties ar mājas plāniem, bet izmantotā datorprogramma bilancē neļauj iekļaut šo informāciju. “Vērtēsim iespēju to pārprogrammēt,” uzsver A. Girbe. Šis nav vienīgais VK ieteikums, ko varēs izpildīt, pārprogrammējot darba programmas – pagaidām SIA “Talsu namsaimnieks” izmanto normatīvajam aktam neatbilstošu pārskata formu.

Uzņēmuma izmantotajā pārskata formā ir iekļautas visas MK noteikumos uzrādītās pozīcijas un sadaļas, bet atšķiras to vizuālais noformējums. To paredzēts atrisināt līdz 2017. gada janvārim.

Ieteikumus SIA “Talsu namsaimnieks” saņēmis

pārvaldīšanas pakalpojumu un pārvaldnieka administratīvo izdevumu jomā. VK uzskata, ka nav pieejams apsaimniekošanas maksā iekļauto pārvaldīšanas un administratīvo izdevumu aprēķina pamatojums, kā arī nav noteiktas tiešo un netiešo izdevumu uzskaites metodes.

A. Girbe piekrīt, ka līdz šim nav bijusi noteikta metodika, kā dalīt administratīvās izmaksas. “Tās sadalām proporcionāli apgrozījumam. Administratīvās izmaksas ir iekļautas ar mājām noslēgtajos līgumos, un to apmērs nav mainīts kopš uzņēmuma dibināšanas brīža. SIA “Talsu namsaimnieks” jau tā strādā ar zaudējumiem, tādēļ nav iespējams šo izmaksu pozīciju samazināt. Strādāsim pie aprēķina metodikas pilnveides,” situācijas risinājumu atklāja A. Girbe. Savukārt norādījumi par apsaimniekošanas maksā iekļautajiem komunālo pakalpojumu maksājumu iekasēšanas izdevumiem ir dažādi interpretējami, jo no SIA “Talsu Bio–Enerģija” un SIA “Talsu ūdens” netiek saņemts finansējums, bet ir veikti savstarpējie norēķini. Turklāt uzņēmums par klientiem piegādāto ūdenssaimniecības pakalpojumu klāstu un atkritumu apsaimniekošanu ar piegādātājiem norēķinās pilnā apmērā, nevis pēc iekasētā finansējuma apjoma.

VK izteikusi vairākas norādes par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu organizēšanu,

tomēr, pamato A. Girbe, to cēloņi meklējami laikā, kad atkritumu apsaimniekošanas jomā astoņu Latvijas pašvaldību rīkotajā iepirkuma konkursā uzvarēja SIA “Eco Baltia vide”.

“SIA “Talsu namsaimnieks” bez iepirkuma procedūras veikšanas ir noslēgusi vienošanos par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu saņemšanu 93 846 eiro apmērā (..), šie papildu pakalpojumi dublējas ar atkritumu apsaimniekošanas maksā iekļautajiem darbiem un daudzdzīvokļu māju sētniekiem noteiktajiem uzdevumiem,” ziņo VK.

A. Girbe paskaidro, ka VK minētā summa iekļauj piecu gadu periodu – laiku, kas paredz sadarbību ar iepirkuma konkursa uzvarētāju – SIA “Eco Baltia vide”. “Vairākus mēnešus pēc iepirkuma konkursa noslēgšanās neparakstījām līgumu ar SIA “Eco Baltia vide”, jo tas piemēroja papildu nosacījumus un draudēja klientiem ar pamatīgiem soda procentiem, ja, piemēram, atkritumu konteinera vāks nebūs aizvērts vai tas pārsniegs noteikto svaru, vai arī tajā tiks iemests kāds zaļais atkritums. Līgums tika noslēgts vien tad, kad SIA “Eco Baltia vide” pārstāja izvest atkritumus. Lai iedzīvotājiem nebūtu jāmaksā soda sankcijas, noslēdzām vienošanās par papildu pakalpojumiem, tā pieļaujot atkāpes no standarta prasībām un rūpējoties, lai klientiem ilgtermiņā nenāktos maksāt daudz vairāk. VK nav izvērtējusi, cik liels finansējums būtu nepieciešams, ja iedzīvotājiem regulāri būtu jānorēķinās par soda sankcijām. SIA “Talsu namsaimnieks” ir noslēdzis papildu vienošanos par konteineru pieejamības nodrošināšanu tukšošanai, atkritumu laukumu uzkopšanu un saslauku konteineru apsaimniekošanu,” pamatoja finanšu direktore.

Minētajā summā iekļauti arī izdevumi par sabiedrības informēšanas pasākumiem, bet arī tas bijis viens no SIA “Eco Baltia vide” nosacījumiem. To neakceptēšana paredzētu, ka SIA “Talsu namsaimnieks” nespētu organizēt tam deleģēto uzdevumu – atkritumu apsaimniekošanu.

Tā kā nav nodrošināta operatīva informācijas aprite

no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un pašiem iedzīvotājiem, tad “998 gadījumos par atkritumu apsaimniekošanu ir aprēķināta par 1398 eiro mazāka maksa, bet 437 gadījumos ir aprēķināta par 550 eiro lielāka maksa. Arī pašu iedzīvotāju pienākums ir ziņot par izmaiņām deklarētajā dzīvesvietā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde par papildu maksu nodrošinātu informāciju, bet arī tas negarantētu precīzu uzskaiti – iespējams, ka mēneša vidū klients ir pārdeklarējies, bet informācija līdz mums nonāktu tikai pēc tam. Noslēgtajos koplīgumos ir iekļauts punkts par to, ka klientam ir pienākums ziņot apsaimniekotājam par šāda veida izmaiņām, lai sastādītie rēķini būtu korekti,” sacīja A. Girbe.

SIA “Talsu namsaimnieks” ir nosūtījis VK ieteikumu ieviešanas laika grafiku. Tas līdz nākamā gada janvārim paredz veikt 12 uzlabojumus, lai pilnībā sakārtotu uzņēmuma darba organizāciju.