Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) katru gadu veic ugunsdrošības pārbaudes noteiktās objektu grupās atbilstoši to bīstamībai un nozīmei. Papildus tiek reaģēts arī uz iesniegumiem vai citā veidā saņemto informāciju par iespējamiem ugunsdrošību prasību pārkāpumiem un tiek veiktas neplānotas ugunsdrošības pārbaudes.

VUGD KRB brigādes komandiera vietnieks Oļģerts Smalkais skaidro:

“Pagājušā gada statistika apliecina, ka joprojām dzīvojamajā sektorā izceļas ugunsgrēki, jo tiek  pārkāptas ugunsdrošības prasības. Visbiežāk pieļautās kļūdas ir nepareiza apkures ierīču ekspluatācija, bojātu apkures ierīču izmantošana, kā arī  noteikumos noteikto pārbaužu neveikšana (elektroinstalāciju pretestības mērījumu un elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaudes ar termokameru, apkures ierīču un iekārtu tehniskā stāvokļa pārbaudes neveikšana noteiktā termiņā). Savukārt mājokļos, kur nelaimes jau notikušas, var redzēt, ka dūmvadi nav tīrīti, netiek ievērotas elementāras drošības prasības, piemēram, pie krāsnīm un plītīm ir novietoti degtspējīgi priekšmeti. VUGD novērojumi liecina, lai arī dūmu detektoram mājokļos bija jābūt uzstādītam jau kopš pagājušā gada sākuma, tāds bijis uzstādīts tikai katrā ceturtajā mājoklī, kurā pērn izcēlies ugunsgrēks. Ugunsdrošības prasības nav izstrādātas, lai sodītu cilvēkus: noteikumos ir iekļauti ugunsdrošības pasākumi, kuru ievērošana palīdzēs mazināt ugunsgrēka izcelšanās iespējamību vai mazināt ugunsgrēka sekas.”

VUGD KRB Talsu daļa atgādina būtiskākās prasības, kas jāievēro dzīvojamā sektorā:

  • No 2020. gada 1. janvāra visos mājokļos ir jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem, kas ar skaļas skaņas palīdzību brīdina par ugunsgrēka izcelšanos. Dūmu detektoram jābūt uzstādītam katrā dzīvokļa un privātmājas stāvā.
  • Privātmājas papildus ir jānodrošina arī ar ugunsdzēsības aparātu ar dzēstspēju 21A 113B.
  • Reizi desmit gados jāveic elektroinstalācijas pārbaude un elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaude ar termokameru. Pārbaudi veic sertificēts speciālists, kurš sastāda pārbaudes aktu.
  • Daudzdzīvokļu ēkās elektroinstalācijas pārbaude ir jānodrošina gan dzīvojamo māju koplietošanas telpās, gan arī dzīvokļos. Par dzīvokļu elektroinstalācijas pārbaudi ir atbildīgs dzīvokļa īpašnieks vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā.
  • Dūmvadu, cietā un šķidrā kurināmā apkures ierīci tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim).
  • Sodrējus no ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un iekārtas dūmvada tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim), kā arī reizi apkures sezonā (no 1. novembra līdz 1. martam). Ilgdedzes cietā kurināmā ierīce un iekārta ir apkures iekārta un ierīce, kas neakumulē (neuzkrāj sevī) siltumu ilgāk par trim stundām.
  • Par dūmvada, apkures ierīces vai iekārtas tīrīšanas rezultātiem daudzdzīvokļu ēkā sastāda aktu, ko var darīt atbilstoši sertificēti speciālisti (piemēram, sertificēts skursteņslauķis).
  • Par dūmvada tīrīšanu pārbaudes aktu var nesastādīt, ja viendzīvokļa objekta cietā kurināmā apkures ierīci, tās dūmvadu un dabiskās ventilācijas kanālu tīrīšanu veic viendzīvokļa objekta (piemēram, privātmājas) atbildīgā persona (piemēram, īpašnieks).
  • Lai izvairītos no nelaimes un varētu droši uzturēt siltumu, kurinot malkas, gāzes vai cita veida apkures ierīci, reizi piecos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis. To drīkst veikt atbilstoši sertificēti speciālisti (piemēram, sertificēti skursteņslauķis), par pārbaudi sastādot pārbaudes aktu. Bojātu skursteņu ekspluatācija ir aizliegta!
  • Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tā tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, veic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaudi un sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu.
  • Cietā kurināmā krāsns (virtuves pavarda) kurtuves priekšā degtspējīgu materiālu grīda jāpārklāj ar degtnespējīga materiāla loksni (skārds u.c.), lai nodrošinātu, ka nejauši izkrītot oglēm, neizceļas ugunsgrēks.
  • Dabiskās ventilācijas kanālu pārbauda un tīra ne retāk kā reizi desmit gados, bet, ja objektā ir gāzes aparāts, dabiskās ventilācijas kanālu pārbauda un tīra ne retāk kā reizi piecos gados. Par to sastāda pārbaudes aktu, ko var darīt atbilstoši sertificēti speciālisti (piemēram, sertificēts skursteņslauķis).

Ekspluatējot apkures ierīces aizliegts:

  • Novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā tuvāk par 1,2 metriem.
  • Atstāt bez uzraudzības iekurinātas apkures ierīces, ja to neatļauj ražotāja ekspluatācijas noteikumi.
  • Novietot uz apkures ierīcēm degtspējīgus priekšmetus un materiālus (žāvēt drēbes, apavus utt.).
  • Kurināt krāsnis un plītis ar malku, kā garums pārsniedz kurtuves izmērus.
  • Vēdināšanas kanālus izmantot kā apkures krāšņu vai pavardu dūmvadus.
  • Izmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus.
  • Tās pārkurināt.

Pirms ugunsdrošības pārbaudes veikšanas VUGD KRB amatpersonas sazinās ar pārbaudāmā objekta pārstāvi, lai vienotos par pārbaudes laiku. Ierodoties uz pārbaudi, amatpersonai ir jānosauc savs uzvārds, amats un jāuzrāda dienesta apliecība. Savukārt, pēc pārbaudes noslēguma amatpersona informēs par ugunsdrošību objektā atbildīgo personu par ugunsdrošības pārbaudes rezultātiem. Ja tiks konstatēti ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kas nerada tiešus ugunsgrēka izcelšanās draudus, tad VUGD KRB amatpersona sastādīs pārbaudes aktu, kurā tiks norādīti konstatētie pārkāpumi un termiņi to novēršanai. Savukārt, ja pārbaudē tiks konstatēti ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kas rada tiešus ugunsgrēka izcelšanās draudus vai ietekmi uz cilvēku evakuācijas drošību ugunsgrēka gadījumā, tad amatpersona var arī pieņemt lēmumu par objekta darbības apturēšanu vai uzsākt administratīvo procesu.

VUGD atgādina, ka atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. pantam par ugunsdrošības prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz 56 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no 56 līdz 280 naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, viena naudas vienība ir 5 eiro. Tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajai personai – no 280 līdz 1400 eiro.

Anete Strazdiņa,

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore