Biežāk uzdotie jautājumi

Siltumapgāde

Kā SIA “Talsu namsaimnieks” organizē kurināmā iepirkšanas procesu?

SIA “Talsu namsaimnieks” nodrošina siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu 12 Talsu novada katlumājās. Tajās par kurināmo materiālu izmanto malku un šķeldu. Tā kā uzņēmuma patērētais apjoms neparedz iepirkumu konkursu rīkošanu, tad kurināmā piegādātāji tiek izvēlēti, balstoties iepriekšējo gadu darbības pieredzē, kā arī veicot cenu aptauju.

Patlaban SIA “Talsu namsaimnieks” kurināmo iegādājas kopumā no pieciem piegādātājiem: I/K “NE”, SIA “Proto, SIA “Eko Ra 2”, SIA “Daibi”, SIA “R Grupa”. Kurināmā iegāde notiek pēc vidējiem Latvijas izcenojumiem – malkas izmaksas par kubikmetru no atsevišķiem piegādātājiem ir no 23,00 eiro līdz 24,30 eiro. Savukārt šķeldas cena par kubikmetru ir no 9,00 eiro līdz 9,62 eiro.

Jāņem vērā, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, izvērtējot SIA “Talsu namsaimnieks” iesniegto tarifa projektu, kas stājās spēkā no 1. februāra, detalizēti izskatīja arī kurināmā izmaksas un to salīdzinājumu reģiona līmenī. Tās, tāpat kā pārējās izmaksu pozīcijas piedāvātajā tarifa izcenojumā, atzītas par pamatotām, neizvirzot iebildumus. Tāpat aizrādījumi nav saņemti par kurināmā iegādes procesa organizēšanu.

Līgums ar kurināmā piegādātājiem tiek noslēgts uz gadu. Pēc termiņa beigām tiek izvērtēta līdzšinējā sadarbība – ja pakalpojums un cenas piedāvājums ir atbilstošs prasītajai kvalitātei, tad sadarbība turpinās.

Izvēloties piegādātāju, svarīgs nosacījums ir vienošanās par atlikto maksājumu veikšanu. Tas nepieciešams, lai SIA “Talsu namsaimnieks” spētu apkures sezonu veiksmīgi aizvadīt, izmantojot esošo naudas plūsmu, nevis ķeroties pie kredītlīnijas izmantošanas, kas ilgtermiņā SIA “Talsu namsaimnieks” radītu finansiālus zaudējumus. Lai nerastos situācijas, kad kurināmais netiek piegādāts vajadzīgajā daudzumā, tiek sastādīts piegādes grafiks ar vajadzīgo kurināmā apjomu.

Kas veido jaunā siltumenerģijas tarifa – 61,55 eiro par megavatstundu (bez 12% PVN) – (spēkā stājas 2016. gada 1. februārī) izcenojumu?

Izmaksu pozīcija Jaunais tarifs (61,55 eiro/MWh bez PVN) Līdzšinējais tarifs (56,55 eiro/MWh bez PVN
Kurināmais 20,18 21,89
Darba algas 16,52 11,61
Pamatlīdzekļu nolietojums 9,03 7,20
Elektrība un ūdens 4,80 4,37
Pārējās mainīgās izmaksas 2,13 2,54
Pārējās pastāvīgās izmaksas 1,41 0,60
Iekārtu remonti 2,23 1,67
Dabas resursu nodoklis 0,11 0,13
Kredīta procenti 0,20 0,18
NĪN un ŪIN 0,78 0,98
Peļņa 4,16 5,38

Vēlos atteikties no siltā ūdens un uzstādīt boileri. Vai šajā gadījumā būs jāmaksā par karstā ūdens cirkulāciju, vai kādas citas izmaksas, kas saistītas ar silto ūdeni, no kā būšu atteicies?

Ja mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nav lēmusi citādi, tad par siltumenerģiju karstā ūdens cirkulācijai izdevumus aprēķina atbilstoši īpašnieka dzīvokļu īpašumu skaitam mājā, visiem dzīvokļiem, neatkarīgi no tiem pieslēgto komunālo pakalpojumu veidiem. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.1013 (17.2.1.punkts).
Dzīvokļa īpašniekam, kurš ir arī mājas kopīpašuma līdzīpašnieks, būs jāsedz ar mājas kopīpašuma uzturēšanu saistītie cirkulācijas sistēmas uzturēšanas izdevumi, ja tādi būs. Par faktiski patērēto karsto ūdeni no boilera, tāpat kā par auksto ūdeni, būs jāmaksā tikai pēc noteiktā ūdensapgādes un kanalizācijas tarifa.

Vai apzinīgajiem maksātājiem ir jānorēķinās arī par parādnieku nesamaksāto?

Nē. Parādi un kavējuma naudas maksājumi tiek piedzīti tiesas ceļā no pašiem parādniekiem. Ar tieslietu iestādēm saistītie izdevumi var tikt uz laiku kreditēti no mājas budžeta.

Vai iedzīvotājiem jāmaksā par siltuma zudumiem maģistrālēs?

Nē. Visus zaudējumus sakarā ar siltuma zudumiem maģistrālēs, sedz pats siltuma piegādātājs. Turpretī, ja siltuma zudumi ir mājā, par to gan nākas maksāt iedzīvotājiem.

Kāpēc ir noteikta maksa par cirkulāciju? Kāpēc  jāmaksā par cirkulāciju, ja  nav ne siltais ūdens, ne dvieļu žāvētāja (čūskas)?

Siltajam ūdenim nepārtraukti cirkulējot mājas sistēmā, pat ja siltais ūdens netiek lietots, siltumenerģijas patēriņš mājā rodas, atdziestot uzsildītajam ūdenim cirkulācijas sistēmā, t.i., starpstāvu cauruļvados, dvieļu žāvētājos, pagraba un bēniņu cauruļvados, kā arī siltummezgla iekārtās. Tāpēc nav atļauts visas šīs izmaksas izmaksas sadalīt tikai uz siltā ūdens patērētājiem, jo cirkulācijas sistēma ir nevis atsevišķu dzīvokļu, bet gan visas mājas kopīpašums, un izdevumi tā uzturēšanai, tāpat kā par jebkuru kopīpašumu, ir dalāmi pilnīgi uz visiem mājas īpašumiem (dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām). To nosaka LR MK 09.12.2008.g. noteikumuNr.1013, 17.2.1.punkts. Arī Civillikuma 1069. un 1071.pants nosaka, ka zaudējumus, kas rodas no kopīpašuma, sedz visi īpašnieki. Dzīvokļu īpašuma likuma 10.pants nosaka, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Šobrīd noteikumi paredz, ka izdevumi cirkulācijas sistēmas uzturēšanai tiek dalīti uz pilnīgi visiem dzīvokļiem. Kopsapulce var lemt par atsevišķu dzīvokļu atbrīvošanu no maksas, taču jāņem vērā, ka vienam vai vairākiem dzīvoklim samazinot maksu, pārējiem tā palielinās.

Kāpēc ziemā cirkulācijas maksa ir nemainīga?

Vasaras periodā siltumenerģijas ikmēneša faktiskās izmaksas  vienam dzīvoklim mājas cirkulācijas sistēmas uzturēšanai aprēķina, katras konkrētās mājas šīs sistēmas uzturēšanai faktiski patērētās siltumenerģijas izdevumus dalot ar šīs mājas dzīvokļu skaitu.

Mājas cirkulācijas sistēmas uzturēšanai patērētās siltumenerģijas faktiskos izdevumus vasarā aprēķina, no kopējās mājā patērētās siltumenerģijas atņemot ūdens uzsildīšanai patērēto siltumenerģiju (starpība reiz tarifs).
Apkures (ziemas) perioda sākumā aprēķina visa iepriekšējā vasaras perioda mājas cirkulācijas sistēmas uzturēšanas viena mēneša vidējo vērtību, noapaļotu uz leju līdz veseliem eiro. Nemainīgi  visā apkures sezonā piemēro iepriekšējās vasaras faktisko izdevumu vidējo aritmētisko vērtību, ko dala proporcionāli dzīvokļu skaitam.

Kā tiek veikts sadalījums siltumenerģijai mājās, kurās nav cirkulācija?

Mājā, kurā nav cirkulācijas sistēmas, nav arī izdevumu šādas sistēmas uzturēšanai. Viss izlietotais siltumenerģijas daudzums vasarā tiek aprēķināts ūdens uzsildīšanai, sadalot uz patēriņa kubikmetriem. Mīnuss – ja nav cirkulācijas, siltais ūdens vairāk jānotecina, īpaši dzīvokļos, kas atrodas tālāk no mājas siltummezgla.

Kāpēc jāmaksā par siltumenerģiju koplietošanas telpās?

Mājas kopējo apkurināmo platību veido katra atsevišķā dzīvokļa platību matemātiska kopsumma, bet tajā netiek ietvertas kāpņu telpas. Jārēķinās, ka, jo lielāka mājas apkurināmā platība, jo veidojas mazāka maksa par apkuri. Problēmas sagādā vairākās mājās apkurināmās platības mākslīgā samazināšana, kad iepriekšējās pašvaldības laikā dažus dzīvokļus atslēdza no centrālās apkures. Agrāk tas būtiski neietekmēja pārējo dzīvokļu apkures maksu, bet tagad pārējo dzīvokļu iemītniekiem ir jāsamaksā arī par to siltumu, ko atslēgtie dzīvokļi saņem caur kaimiņu sienām, grīdu un griestiem, no caurejošiem centrālapkures stāvvadiem, dvieļu žāvētājiem un kāpņu telpu radiatoriem. Tādēļ dzīvokļu īpašnieki kopsapulcēs var pieņemt lēmumu arī atslēgto dzīvokļu īpašniekiem segt daļu no apkures izmaksām, jo izdevumi par koplietošanas telpu un iekārtu uzturēšanu ir jāsedz visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Rēķinu apmaksa jāveic līdz tajā norādītajam termiņam. Ja ir kavēts rēķinā noteiktais samaksas termiņš, tad no iemaksātās summas vispirms tiek aprēķināta un iekasēta kavējuma nauda – 0,0164% apmērā no apmaksātā parāda summas par katru nokavēto dienu. Tikai atlikusī summa tiek ieskaitīta komunālo maksājumu segšanai. Klienta veiktais maksājums vienmēr tiek attiecināts uz iepriekšējo neapmaksāto norēķinu periodu, kārtējo maksājumu ir iespējams veikt tikai pēc parāda nomaksas.

Savlaicīgi gatavojoties apkures sezonai, iedzīvotāji ne tikai rūpējas, lai tiktu salaboti logi, ārdurvis, nosiltināti cauruļvadi un mājas sienas, bet arī veic apkures avansa iemaksas pēc pašu iniciatīvas atkarībā no rocības. Apkures avansu nākošajai apkures sezonai ir iespējams iemaksāt no 1. aprīļa līdz oktobra beigām. No novembra līdz martam iemaksātais avanss sedz daļu no SE izmaksām. Sākot ar 1. novembri iedzīvotāju rēķini par apkuri katru mēnesi tiks samazināti par 1/5. daļu (20%) no vasarā iemaksātās summas katram, kas būs veikuši avansa iemaksas. Pēc 31. oktobra avansa maksājumus vairs nepieņem, bet bankas kontā ieskaitītie avansi tiek novirzīti kārtējā rēķina segšanai.

Vai iesniegtie rēķini par siltumenerģiju, uzsildīšanu un cirkulāciju ir pamatoti? Vai siltuma skaitītāji nav bojāti?

Siltuma skaitītāju verifikācija tiek veikta ik pēc diviem gadiem. Ja šie noteikumi ir izpildīti, apšaubīt iesniegto rēķinu pamatotību nav pamata, jo maksājumu aprēķini veikti saskaņā ar siltuma ražotāja un iedzīvotāju iesniegtajiem datiem par mājas siltumenerģijas un ūdens patēriņu konkrētā mēnesī. Šie dati ir pieejami un tiek publicēti gan Internet mājaslapā, gan apsaimniekotāja birojā. Siltumenerģijas sadale starp ēku abonentiem notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem un metodiku, bet patēriņu nosaka ar verificētu norēķinu uzskaites mēraparātu – siltumskaitītāju, kurš uzstādīts ēkas siltummezglā. Rādījumu fiksēšanā piedalās siltumapgādes uzņēmuma pārstāvis un īpašnieku pilnvarotā persona. Pārbaudīt verifikācijas faktu var pie siltummezgla uzturētāja.

Vai iespējams samazināt ūdens uzsildīšanas un cirkulācijas izmaksas?

Ūdens uzsildīšanas un cirkulācijas izmaksas iespējams samazināt, kontrolējot mājas kopējo siltumenerģijas patēriņu. Katrā mājā ir iespējams ieregulēt un mainīt karstā ūdens temperatūru, cirkulācijas daudzumu, sūkņu ieslēgšanas laiku un citus siltummezgla režīmu parametrus, tādējādi samazinot kopējo maksājumu par izlietoto siltumenerģiju. Šos darbus veic  siltumapgādes uzņēmuma speciālisti, vai speciāli apmācīti mājas energopārvaldnieki. Mājā ir jāveic termoizolācijas darbi, cauruļvadu un citu konstrukciju siltināšana. Visos dzīvokļos ir jāuzstāda ūdens patēriņa skaitītāji, jo pēc statistikas datiem, parasti vairāk silto ūdeni patērē iedzīvotāji bez skaitītājiem.  Visefektīvākais paņēmiens, kā vasarā samazināt siltumenerģijas (t.sk. cirkulācijas) izmaksas līdz nullei, ir atteikties no siltā ūdens padeves mājā, kā tas ir, piemēram, Ezeru ielā 3, Kareivju ielā 10, Raiņa ielā 21, Talsos.

Kas ir alokators un kā tas darbojas?

Alokators nav mērierīce, uz to neattiecas noteikumi par metroloģiskajām prasībām valsts metroloģiskai kontrolei pakļautajiem mērīšanas līdzekļiem. Alokatora darbību nav iespējams pārbaudīt, tas netiek sertificēts un verificēts.

Alokatoru izplatītājs nav uzrādījis sertifikātu, kas garantē to atbilstību Starptautiskās reglamentētās metroloģijas organizācijas dokumentu prasībām. Alokatoru rādījumi un uzskaitīto vienību apjoms neuzrāda dzīvoklī saņemtās siltumenerģijas daudzumu, un alokatoru funkcionalitāte nav atkarīga no dzīvokļa temperatūras vai sildķermeņa termostata darbības.

Apsaimniekotājs negarantē alokatoru korektu darbību un neuzņemas atbildību par to neprecizitātēm, kļūdām un bojājumiem. Lēmumus par alokatoru uzstādīšanu vai noņemšanu pieņem mājas dzīvokļu īpašnieku kopība, kas arī nes pilnu atbildību par to funkcionēšanu.

Siltumapgādes speciālisti, izpētot problēmu padziļināti, ir secinājuši, ka pieņemtie īpašnieku kopības lēmumi siltinātajās ēkās, kur noteikta dalītā samaksa pēc alokatora rādītājiem un dzīvokļa kvadrātmetriem, ir nevienlīdzīga pret tiem iedzīvotājiem, kuru dzīvokļos ārējām norobežojošām konstrukcijām ir lielāki laukumi.

Lai turpinātu izmantot alokatoru rādītājus siltuma maksas aprēķinos, katram dzīvoklim jāpiemēro individuāls koeficients. Aprēķins jāveic ar energoauditu. Kamēr nav iegūti precīzi dati par siltuma zudumiem katram dzīvoklim, speciālisti iesaka maksu par siltumenerģiju patērētājiem noteikt, ēkas kopējo siltumskaitītāja rādījumu dalot ar dzīvokļa kvadratūru, neņemot vērā uzstādīto alokatoru rādītājus.

Jautājums par dzīvokļu īpašnieku tiesībām regulēt siltumenerģijas patēriņu dzīvoklī, normatīvajos aktos nav noteikts. Par to lēmumu pieņem katras mājas iedzīvotāji kopsapulcē.

Ja ēkas īpašnieki ir vienojušies par nama renovāciju un paredzējuši ieviest siltumenerģijas uzskaiti dzīvokļos, īpašniekiem ir tiesības lemt par dažādiem koeficientiem. Piemēram, izraudzīties maksājuma summu samazinošu koeficientu, ja dzīvoklis ir ar paaugstinātu siltumenerģijas patēriņu – ja lielāka ārsienu platība, vai paaugstinošu koeficientu – ja atsevišķos dzīvokļos siltumenerģiju ilgstoši nepatērē. Tas nozīmē, ka to dzīvokļu īpašniekiem, kuri neieslēdz apkuri, var paredzēt citu sistēmu siltuma maksas aprēķināšanai.

Apsaimniekošana

Kā pareizi organizēt kopsapulci?

Dzīvokļu īpašuma likuma 19. un 20. pants nosaka:
1) dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku vai pārvaldnieka iniciatīvas dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā;
2) uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ne vēlāk kā nedēļu pirms tās rakstveidā vai citā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā uzaicināms katrs dzīvokļa īpašnieks. Uzaicinājumā norāda kopsapulces norises vietu, laiku un darba kārtību;
3) dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ja uz kopsapulci neierodas noteiktais dzīvokļu īpašnieku skaits, kopsapulce uzskatāma par nenotikušu;
4) dzīvokļu īpašnieki, kuri ieradušies uz kopsapulci, reģistrējas dalībnieku reģistrācijas sarakstā;
5) dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tiek ievēlēts kopsapulces vadītājs un protokolētājs;
6) kārtību, kādā sasaucamas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces un noformējami tajās pieņemtie lēmumi un protokoli, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.
Taču dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumu var arī pieņemt, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci. Šāda lēmumu pieņemšanas kārtība aprakstīta Dzīvokļa īpašuma likuma 20. pantā:
1) dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, – aptaujas veidā, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi, ka attiecīgais jautājums izlemjams tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē;
2) ja lēmums tiek pieņemts, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, – aptaujas veidā, pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot „par” vai „pret” attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu;
3) par balsošanas rezultātiem pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona sagatavo balsošanas protokolu un piecu darba dienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem. Balsošanas protokolā norāda:
1) lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašnieku balsošanai noteikto termiņu;
2) pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus;
3) pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma – atšķirīgo viedokļu saturu;
4) citas būtiskas ziņas par balsojumu.
Ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem to pieprasa, pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona uzrāda pārējo dzīvokļu īpašnieku balsojuma rezultātus. Kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumus, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, aptaujas veidā, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.

Kādas ir mājas pārvaldīšanas obligātās darbības?

To nosaka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pants.
Obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības:
1) dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām: dzīvojamās mājas sanitārā apkope; apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšana, kā arī sadzīves atkritumu izvešana; dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts; dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana; dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana;
2) pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība, tajā skaitā: pārvaldīšanas darba plāna, tajā skaitā uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna, sagatavošana; attiecīgā gada budžeta projekta sagatavošana; finanšu uzskaites organizēšana; dzīvojamās mājas lietas vešana; līguma par piesaistītā zemesgabala lietošanu slēgšana ar zemesgabala īpašnieku; informācijas sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām.
Citas pārvaldīšanas darbības tiek veiktas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai un maksātspējai. Pie tām pieder ar dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu un šim nolūkam nepieciešamo pasākumu ilgtermiņa plāna sagatavošanu saistītās darbības.

Vai apsaimniekotājs var atteikties apsaimniekot dzīvojamo māju?

Jā, ja dzīvokļu īpašnieki nepilda savstarpēji noslēgtā apsaimniekošanas līguma nosacījumus, piemēram, savlaicīgi neveic maksājumus par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekotājs var pieņemt lēmumu par šī līguma laušanu. Tādas pašas tiesības, ja māja ir dzīvokļu īpašnieku valdījumā, ir arī pašiem dzīvokļu īpašniekiem – tādos gadījumos var izvēlēties citu apsaimniekotāju, vai apsaimniekot paši.

Vai ir iespējams apmaksāt tekošo (kārtējo) rēķinu, bet parāda apmaksu atstāt uz vēlāku laiku?

Nē, nav iespējams. Norēķinu sistēma ir iekārtota tā, ka automātiski vienmēr vispirms tiek aprēķināti un iekasēti likumiskie procenti par maksājuma nokavējumu 0,0164% no iemaksātās summas par katru nokavējuma dienu. Pēc tam tiek segti vecākie neapmaksātie rēķini un tikai pēc tam tiek segts kārtējais rēķins.

Ja šādas kārtības nebūtu, tad arī pie regulāras kārtējo rēķina nomaksas nokavējuma procenti turpinātu pieaugt ar katru dienu, jo tie tiek aprēķināti, sākot no senākā parāda summas.

Dzīvoju jau daudzus gadus ārpus Latvijas. Latvija ir palicis dzīvoklis. Dzīvoklis netiek apdzīvots.  Vai man šajā gadījumā ir jāmaksā par atkritumiem?

Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 17. punkts nosaka – par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju aprēķinu veic proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam.

Ūdensapgāde un kanalizācija

Kāpēc rēķinā tiek summēti patērētā aukstā un karstā ūdens kubikmetri?

Siltais ūdens ir tas pats aukstais ūdens, tikai pirms lietošanas tas ir uzsildīts mājas siltummezglā, patērējot siltumenerģiju. Tas nozīmē, ka ūdens uzsildīšanas maksājums ir maksa par siltumenerģiju, kas tikusi patērēta šī ūdens daudzuma uzsildīšanai. Ūdens uzsildīšanas cenu vasaras periodā veido uzsildīšanas izmaksu un patērētā karstā ūdens daudzuma dalījums. Ūdens piegādes tarifs nav atkarīgs no tā temperatūras.

Kādā veidā notiek individuālo ūdens skaitītāju pārbaude pēc verifikācijas termiņa beigām?

Dzīvokļa īpašnieka pienākums ir rūpēties par sava īpašuma – ūdens skaitītāju tehniskā stāvokļa atbilstību valstī noteiktajām normām. Īpašnieks var izvēlēties – vest uz pārbaudi esošo, vai uzstādīt jaunu skaitītāju. Skaitītāju verifikācijas izcenojumus nosaka sertificētas mēraparātu verificēšanas firmas.

Visus izdevumus, kas saistīti ar skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju, sedz dzīvokļa īpašnieks. Dzīvokļa īpašnieks var vienoties ar pārvaldnieku par minēto izdevumu segšanu no pārvaldnieka rīcībā esošajiem līdzekļiem. To nosaka LR MK 09.12.2008. noteikumu Nr.1013, 15. punkts.

Kā paziņot ūdens skaitītāju rādījumus?

Ūdens skaitītāju rādījumi ir jāreģistrē katra mēneša beigās, to var izdarīt jebkurā diennakts laikā:
1) interneta mājas lapā;
2) nosūtot e-pastu uz info@talsunamsaimnieks.lv; www.ipasniekiem.lv;
3) nosūtot SMS vai darba laikā zvanot uz mobilo tālruni 20220696;
4) darba laikā zvanot uz tālruni 63232151; 63232150;
5) ar rēķina pasaknīti līdz mēneša pēdējai darba dienai, nogādājot to Ezeru laukumā 2, Talsos. Sabilē un Valdemārpilī pie katlu mājas ierīkota pasta kastīte ar atbilstošu uzrakstu, tādas ir arī Stendē pie veikala “Elvi” un Jaunpagastā Kalna ielā 5.

Kāpēc rēķinā ūdens ir korekcijas? Kā sadala starpību par ūdens patēriņu mājā?

Dzīvokļos bez skaitītājiem mēneša sākumā aprēķina ūdens patēriņu pēc apstiprinātajām normām. Mēneša beigās, atkarībā no ūdens patēriņa mājas ievadā, sākotnējam aprēķinam pēc normām tiek veiktas korekcijas.

No mājas kopīgā skaitītāja rādījuma atņem individuālos rādījumus. Starpību sadala uz tiem dzīvokļiem,
1) kuros skaitītāju nav;
2) kuros skaitītāji bojāti;
3) kuros skaitītājiem beidzies verifikācijas termiņš;
4) kuru īpašnieki nav paziņojuši rādījumus vismaz trīs mēnešus;
5) kuru īpašnieki nav ļāvuši veikt skaitītāja kontroli.

Ja visiem dzīvokļiem ir derīgi skaitītāji un reģistrēti rādījumi, tad ūdens patēriņa starpību sadala vienādi uz visiem dzīvokļiem mājā, veicot patēriņa korekcijas.

Vai  jāpaziņo ūdens  skaitītāju rādījumi arī tad, ja nav patēriņa?

Jā. Ja kaut vienam skaitītājam nav reģistrēts rādījums, automātiski šim skaitītājam tiek aprēķināts vidējais patēriņš pēc iepriekšējiem trīs mēnešiem, noapaļojot veselos kubikmetros. Rādījums jāpaziņo arī tad, ja tas ir nulle. Ja rādījums netiek paziņots, vai arī rādījuma vietā ir reģistrēts jebkurš cits simbols (piemēram – domuzīme), vai arī rādījums ierakstīts nesaprotami, tad tiek uzskatīts, ka šī skaitītāja rādījums nav paziņots (reģistrēts).