Latvijas likumdošana nosaka, ka izdevumi par mājas ūdens patēriņa starpību ir jāsedz pilnīgi visiem mājas dzīvokļu īpašniekiem, tajā skaitā arī tiem, kuru dzīvokļos ir derīgi ūdens patēriņa skaitītāji, un rādījumi regulāri tiek iesniegti, taču ne visos gadījumos šie izdevumi ir jāsadala pilnīgi vienādi uz visiem dzīvokļiem.

Ministru kabineta noteikumi kopš 2019. gada nosaka, ka mājas ūdens patēriņa starpību nedrīkst sadalīt tikai uz tiem īpašniekiem, kuri vismaz trīs mēnešus pēc kārtas nav iesnieguši skaitītāju rādījumus vai atkārtoti nav ļāvuši pārvaldniekam pārbaudīt skaitītājus; kuru īpašumā skaitītāji nav atkārtoti verificēti, tie ir bojāti, uzstādīti, neievērojot noteiktās tehniskās prasības, vai vispār nav uzstādīti; kuru īpašumā skaitītāju darbība ir tikusi ietekmēta, skaitītājs vai tā pievienošanas vieta nav noplombēta vai kuru īpašumā iebūvētajam ūdensvadam ir pievienota papildu ūdens ņemšanas vieta bez uzskaites.

Daļa no ūdens patēriņa starpības izdevumiem ir jāsedz visiem dzīvokļiem, kur ir derīgi skaitītāji.

Šāda kārtība ir jāievēro visiem māju pārvaldniekiem, bet līdz brīdim, kamēr dzīvokļu īpašnieku vairākums vienojas par citu saņemto pakalpojumu apmaksas kārtību, pieņemot lēmumu, kas nosaka, piemēram, ūdens starpības sadali tikai uz īpašniekiem, kuri neievēro noteiktās prasības.

SIA “Talsu namsaimnieks” pārvaldīšanā ir mājas, kuru īpašnieki jau sākotnēji ir izlēmuši dzīvokļos vairs neuzstādīt ūdens skaitītājus, bet visu mājas ievadā uzskaitīto sadalīt uz cilvēku skaitu dzīvokļos, tādējādi ietaupot naudu par mērierīču, filtru, pretvārstu iegādi, uzstādīšanu, verificēšanu, rādījumu iesniegšanu, kā arī aizmirstot par ūdens starpību problēmām.

Likumdevēju iestrādātais nosacījums – pašiem īpašniekiem pieņemt lēmumus par savu māju – veicina īpašnieku izpratni par valsts likumdošanas regulējumu komunālo izdevumu sadalījumu ziņā, kā arī motivē īpašnieku aktīvāku iesaisti savas mājas pārvaldē.