Ja cilvēks dzīvo sev piederošā īpašumā, tad par tā tehnisko stāvokli rūpējas pats. Dzīvojamo telpu īrējot no privātpersonas, reti kurš iebildīs par prasību segt īres un komunālos izdevumus un uzlabojumus veikt par saviem līdzekļiem. Atšķirīga situācija ir pašvaldībai piederošo īpašumu izmantošanā – to īrnieki nereti nevēlas pieņemt, ka par dzīvojamās telpas uzturēšanu jāgādā pašiem un ēku apsaimniekotāja pakalpojumi nav paredzēti ūdens krāna nomaiņai vai krāsns pārbūvei.

Prasība nomainīt virtuves iekārtu, pārbūvēt krāsni vai salabot pilošu krānu – tās ir tikai dažas no vēlmēm, ko par SIA “Talsu namsaimnieks” līdzekļiem uzstājīgi lūdz paveikt Talsu novada pašvaldībai piederošo dzīvokļu īrnieki.

Pirms administratīvi teritoriālās reformas ikvienai pilsētas vai pagasta padomei bija savi argumenti, kādēļ tā vai cita dzīvojamā platība ierādīta konkrētajam īrniekam. Tikai izveidojoties novadam un nodibinoties dzīvokļu komisijai, izdevies sakārtot šo jautājumu, nosakot konkrētus kritērijus un situācijas, kad personai pienākas pašvaldības ierādīta dzīvojamā platība. Dzīvokļu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Bleikša paskaidro, ka to, kam pienākas šie dzīvokļi, nosaka Talsu novada saistošie noteikumi, kas pieņemt 2014.gada 13.martā, un vispārējā likumdošana – likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, likums “Par pašvaldībām”, likums “Par dzīvojamo telpu īri” un likums “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamajām mājām”. To kopīgā iezīme – palīdzību var gūt sociāli mazaizsargātās personas.

SAM_0370

Nereti pašvaldībai piederošie īpašumi ir sliktā tehniskā stāvoklī, bet to īrnieki tos pat necenšas uzlabot

Ja tagad kārtība ir skaidra, bažas sagādā tie īrnieki, kas konkrēto dzīvokli apdzīvo ilgus gadus, bet nav to ieguvuši īpašumā. SIA “Talsu namsaimnieks” dzīvojamo māju apsaimniekošanas speciāliste Sigita Mazzariņa uzsver, ka šajos īpašumos jau sen dzīvojošie neatbilst šī brīža noteiktajiem kritērijiem. “Ir cilvēki, kas pat 40 gadu dzīvo pašvaldībai piederošā dzīvoklī. Katram ir savs iemesls, kādēļ šie īpašumi savā laikā nav privatizēti, tomēr tas nav attaisnojums, jo iespēja dzīvot privātā dzīvoklī bija dota visiem,” piebilda S. Mazzariņa.

Ar īrnieku neapmierinātību par augstāku maksājumu SIA “Talsu namsaimnieks” saskāries, pārņemot pašvaldības īpašumus apsaimniekošanā. Īrnieki pauda neizpratni, ka dzīvokļa maksājums veidojas lielāks nekā to īpašniekiem. Ar to ir jārēķinās, jo īrniekiem jāsedz gan īres, gan apsaimniekošanas, gan komunālo pakalpojumu izdevumi. Savukārt dzīvokļu īpašniekiem īres maksa nav jāmaksā, jo tas ir viņu privātais īpašums.

Īres maksas regulējumu nosaka likums “Par dzīvojamo telpu īri”, tā IV nodaļas “Dzīvojamās telpas īres maksa un citi maksājumi, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” 11.pants paredz, ka „dzīvokļa īres maksu un obligātos maksājumus, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. (..) Dzīvojamās telpas īres maksu veido dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un peļņa.”

SAM_0252

Ja privātīpašnieks rūpējas par sev piemēortas vides iekārtošanu, tad tāds pats pienākums ir arī īrniekam

Īres naudu, kas arī likumos definēta kā īpašnieka peļņa, iekasē pašvaldība. To iespēju robežās izmanto neparedzētiem remontdarbiem pašvaldībai piederošā dzīvojamā fonda atjaunošanā.
Apsaimniekošanas līdzekļus, ko sedz gan privātie īpašnieki, gan īrnieki, izmanto mājas kopējo komunikāciju uzturēšanai, jumta segumu, bēniņu un ārsienu atjaunošanai, kāpņu telpu un pagrabu uzlabošanai, stāvvadu līdz dzīvoklim remontiem. Likums paredz, ka “apsaimniekošanas izdevumi sastāv no dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem (mājas sanitārā kopšana, tehniskā uzturēšana, pārvaldes un apkalpojošā personāla uzturēšana) un normatīvajos aktos noteiktā dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījuma ēkas atjaunošanai”. Turklāt “papildu īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai maksājams likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums un dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieka (valdītāja) un zemes īpašnieka noslēgtajā zemes nomas līgumā noteiktā zemes nomas maksa, ja izīrētā dzīvojamā telpa ir mājā, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes (turpmāk — zemes nomas maksa)”.

S.Mazzariņa uzsver, ka SIA “Talsu namsaimnieks” rēķinos maksājums par mājas pārvaldīšanu un maksājums par īri norādīts atsevišķās pozīcijās, lai īrniekam būtu skaidrs, kā tas sadalās.
Talsu novada pašvaldībai piederošo īpašumu īres izcenojumi, informē S.Mazzariņa, ir atkarīgi no dzīvokļa labiekārtojuma pakāpes. „Piemēram, īres maksa par labiekārtotām pašvaldībai piederošām dzīvojamām telpām mēnesī ir 0,21 eiro par kvadrātmetru, bet par labiekārtotu pašvaldībai piederošu sociālo dzīvokli – 0,11 eiro par kvadrātmetru. Par pašvaldībai piederošām dzīvojamām telpām ar daļējām ērtībām jāmaksā 0,17 eiro par kvadrātmetru, bet par daļēji labiekārtotu pašvaldības sociālo dzīvokli jāmaksā 0,09 eiro par kvadrātmetru. Savukārt par pašvaldībai piederošām dzīvojamām telpām bez ērtībām jāmaksā 0,14 eiro par kvadrātmetru, bet par pašvaldībai piederošu sociālo dzīvokli bez ērtībām jāmaksā 0,07 eiro par kvadrātmetru,” teic S.Mazzariņa. Salīdzinot ar privāto īpašnieku noteiktajām īres cenām, šīs izmaksas ir krietni vien zemākas. Piemēram, par pašvaldībai piederošu trīsistabu dzīvokli 76 kvadrātmetru platībā īrniekam ik mēnesi īres maksā būtu jāmaksā vien ap 16 eiro, kamēr, to īrējot no privātīpašnieka, būtu jāšķiras no krietni vien lielākas naudas summas.

SAM_0374

Visbiežāk dzīvokļu stāvokli varētu uzlabot arī kārtīga tā uzkopšana

“Nereti saskaramies ar negatīvu ilglaicīgo īrnieku nostāju – ja jau tas nav viņu īpašums, tad pieprasa, lai ikdienas dzīvokļa uzturēšanas darbus veic SIA “Talsu namsaimnieks” – atjauno plīti, jo tā izdegusi, nomaina krānu, jo tas pil. Ir cilvēki, kas, šos jautājumus pārrunājot, izprot situāciju, tomēr citi atsakās to pieņemt. Argumentē, ka maksā īres maksu, tādēļ saņemam iesniegumus par, piemēram, sifona, skalojamās ūdens kastes, izsistas loga rūts nomaiņu,” saka S. Mazzariņa. Viņa nenoliedz, ka mēdz būt izņēmuma gadījumi. Piemēram, ja kāda vajadzība rodas ēkās, ko savulaik nebija iespējams privatizēt. “Protams, pastāv cilvēciskais faktors, bet citi šīs situācijas mēdz izmantot ļaunprātīgi. Ja persona dzīvo privātīpašniekam piederošā dzīvoklī, tad rēķinās ar papildu izdevumiem dzīvokļa uzturēšanai, ir gatavi ieguldīt savus līdzekļus, ja dzīvoklī dzīvo ilgus gadus un zina, ka dzīvos arī turpmāk,” piebilst S.Mazzariņa. Attaisnojums nav arī īrnieka gadu nasta, jo pensionāri mīt arī no privātpersonām īrētos vai personiskajos īpašumos, par kuru kārtību jārūpējas pašiem.

Arī likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 42.pants nosaka, ka “īrnieka pienākums ir uzturēt viņa aizņemto dzīvojamo telpu pienācīgā kārtībā un veikt šīs telpas kārtējo remontu. Ja vienu dzīvokli īrē vairāki īrnieki, par šā dzīvokļa uzturēšanu pienācīgā kārtībā un kārtējo remontu ir solidāri atbildīgi visi īrnieki.”

Talsu novada pašvaldībai piederošo īpašumu fonds ir sliktā tehniskā stāvoklī, jo daļa iemītnieku par to nerūpējas. Nereti ne tikai nerūpējas, bet to vēl vairāk degradē un pēcāk pieprasa jaunu dzīves telpu. “Dzīvē mēdz būt dažādas situācijas, tomēr dzīvokli nepieciešams kopt. 80% gadījumos situācija uzlabotos, ja dzīvoklis tiktu kaut vai tikai izmazgāts un iztīrīts,” piebilst S.Mazzariņa.
2015.gada oktobrī SIA “Talsu namsaimnieks” valde konceptuāli noteica, kādos gadījumos, ja pašvaldībai piederoša dzīvokļa īrnieks veic dzīvojamās platības tehniskus un vizuālus uzlabojumus, ieguldījumi tiek kompensēti. Kārtība paredz, ka nepieciešams noslēgt vienošanos starp īrnieku un SIA “Talsu namsaimnieks” par īrnieka atbrīvošanu no īres maksas uz laiku līdz darbu izmaksu atmaksai, ja īrnieks veic dzīvokļa ārdurvju un/vai logu maiņu, dzīvokļa krāsns un/vai plīts pārmūrēšanu vai elektroinstalācijas maiņu. Cita veida ieguldījumus nekompensē.

SAM_0212

Īpašumā, kur cilvēks dzīvo vairāk nekā 40 gadus, jābūt gatavam ieguldīt arī pašam

S.Mazzariņa stāsta, ka vispirms dzīvokļa īrnieks iesniedz apsaimniekotājam iesniegumu ar nepieciešamo darbu aprakstu, to izmaksas (tāmi) un nosauc darbu veicēju (nolīgtā sertificēta fiziskā persona, komercsabiedrība vai remontdarbus īrnieks veiks paša spēkiem). SIA “Talsu namsaimnieks” iesniegumu izvērtē, bet pēc labvēlīga atzinuma saņemšanas īrnieks veic saskaņotos darbus. Vēlāk īrnieks iesniedz apsaimniekotājam iesniegumu par dzīvoklī veikto ieguldījumu kompensāciju, pievienojot darbus apliecinošu dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus). Kompensācijas apjomu nosaka 100% apmērā no ieguldītās darbu kopsummas, ja īrnieka izdevumi nepārsniedz saskaņojuma iesniegumā norādītās izmaksas.

“Ir mājas, pie kurām, piemēram, iekopts ļoti skaists dārzs, bet īrnieks pieprasa, lai mūrējam jaunu plīti, ja ne, kurināšot, kamēr tā izdegs. Apzinos, ka pašvaldības dzīvojamais fonds ir sliktā stāvoklī, bet reizēm varu tikai pabrīnīties – pie mājas ieejas lietus rene sitas pierē, bet tā arī turpina karāties, turklāt īpašumā dzīvojot vīrietim. Ir jābūt robežai, jo kāpēc privātīpašniekam ar šādām problēmām ir jātiek galā pašam?” būt atbildīgiem par īpašumu, kurā dzīvojam, aicina S.Mazzariņa.