22. februārī Talsu novada pašvaldība uz sarunu aicināja pašvaldības kapitāldaļu uzņēmumu SIA „Talsu namsaimnieks” (valdes priekšsēdētājs Edgars Bērziņš un valdes loceklis Gatis Blumbahs), privātuzņēmumu SIA „Talsu Bio–Enerģija” (pārstāve Marita Florence un pieaicinātais speciālists Jānis Zomerfelds) un privātuzņēmumu SIA „Adax 2” (valdes priekšsēdētājs Aivars Maķevics un enerģētiķis Atis Bērziņš). Sarunas tēma – paaugstinātie apkures rēķini par janvāri, kā arī iedzīvotāju iesūtītie jautājumi par apsaimniekošanu.

„Ļoti labi saprotu cilvēkus, kuri piepeši saņem ļoti augstus rēķinus un ir šokēti par to. Tajā brīdī nevienu neinteresē, kurā mēnesī un kad tika apstiprināts tarifs, bet gan tas, kā tos samaksāt. Ja cilvēkiem ir neizpratne, tad rodas pārliecība, ka kaut kas tiek darīts nelikumīgi. Ir skaidri jāpasaka, kāda ir situācija, ko mēs darām un kādas ir iespējas. Acīmredzot šādas sarunas turpināsim,” sanākušos uzrunāja Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus.

Kas ir kas?

Nereti Talsu novada iedzīvotājiem nav skaidrs, kādus pakalpojumus nodrošina katrs no uzņēmumiem. SIA „Talsu Bio–Enerģija” ir privātuzņēmums, kas atbild par siltumenerģijas piegādi tieši Talsu pilsētā no katlumājas līdz mājas ievadskaitītājam. Par tālāku tā pārdali dzīvokļiem rūpējas namu apsaimniekotāji. Viens no tiem ir privātuzņēmums SIA „Adax 2”. Tā valdes priekšsēdētājs A. Maķevics paskaidroja, ka darbojas gan namu apsaimniekošanā, rūpējoties par 28 daudzdzīvokļu mājām Talsu novadā, gan apkures jomā. Izveidojot autonomās apkures iekārtas, SIA „Adax 2” siltumapgādi nodrošina Celtnieku ielā Talsos, Mundigciemā, Stendē un Pastendē. Savukārt SIA „Talsu namsaimnieks” ir novada pašvaldībai piederošs uzņēmums. „Mūsu pamata nozare ir apsaimniekošana – rūpējamies par aptuveni 300 mājām. Ražojam siltumu 12 katlumājās Talsu novadā, bet ne Talsu pilsētā. Četrās katlumājās kurinām ar šķeldu, bet pārējās – ar malku. Vidēji sezonā saražojam ap 18 000 megavatstundu siltumenerģijas,” informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs E. Bērziņš.

Janvāris – astoņu gadu laikā aukstākais mēnesis

Saņemtie siltumapgādes rēķini par janvāri izraisīja lielu iedzīvotāju neapmierinātību, vēršoties ar to ne tikai uzņēmumu birojos, bet arī sociālajos tīklos. Apkures nodrošinātāji, visi kā viens, uzsver – decembra beigās un 2016. gada janvārī bija noturīgi zema gaisa temperatūra, tādēļ arī uzņēmumu saražotais un iedzīvotājiem piegādātais siltumenerģijas apjoms bijis gana iespaidīgs. A. Maķevics ilustrēja – decembrī kopumā SIA „Adax 2” patērēja 299 megavatstundas, no SIA „Talsu Bio–Enerģija” saņemot rēķinu par 18 882 eiro. Janvārī tās jau bija 506 megavatstundas, saņemot rēķinu par 32 016 eiro.

„Astoņu gadu laikā šī gada janvāris bija aukstākais mēnesis – vidējā gaisa temperatūra bija pat zemāka par mīnus 15 grādiem. Siltumapgādes izmaksas ir svarīgas katru mēnesi, bet tās vairāk aktualizējas zemas gaisa temperatūras gadījumā. Veidojas milzīga starpība starp skaitītāju rādījumiem un samaksas aprēķiniem,” teica A. Maķevics. Tam piekrita arī M. Florence, paskaidrojot, ka Talsu pilsētā esošās pakalpojuma izmaksas – siltumenerģijas tarifs – nav mainījies kopš 2012. gada. Tas nozīmē, ka par šādu pakalpojuma izcenojumu Talsu pilsētas iedzīvotāji nemainīgi norēķinās jau četrus gadus. „Ja 2013. gada janvārī vidēji Talsos maksāja 1,72 eiro par kvadrātmetru, tad šogad – 1,78 eiro par kvadrātmetru. Pēdējos gados ir bijis samērā silts, tādēļ cilvēki bija pieraduši, ka siltumenerģijas rēķins nav tik liels. Salīdzinot izcenojumu piecu gadu griezumā, nav novirzes no normas,” sacīja M. Florence.

Situācija nedaudz atšķiras SIA „Talsu namsaimnieks” klientiem Talsu novada teritorijā – rēķinus sadārdzināja aprēķina periods, ne tikai janvārī valdošais sals. „Tā kā no 1. februāra stājās spēkā jaunais siltumenerģijas tarifs, lai korekti iesāktos jaunais aprēķina periods, skaitītāju rādījumu nolasīšanas periods tika pagarināts par vienu nedēļu,” bilda E. Bērziņš.

Kurināmais zelta vērtē?

Viens no saistītajiem jautājumiem ar apkuri, kas iedzīvotājos raisījis lielas šaubas un neuzticēšanos, ir kurināmā iegādes procedūra un tā izmaksas. Visi uzņēmumi apgalvo, ka neuzticībai nav pamata un kurināmā iegāde notiek atbilstoši vidējiem malkas un šķeldas izcenojumiem Latvijā, sabalansējot kvalitātes un pagarināta apmaksas termiņa prasības.

SIA „Adax 2” ierīkotajās autonomajās apkures sistēmās izmanto granulas, ko iepērk par 130 līdz 150 eiro par tonnu. Tā kā ar sliktas kvalitātes granulām automātiskās iekārtas nestrādā vai arī strādā ar problēmām, tad uzņēmums balansē pieņemamāko granulu kvalitāti ar izdevīgāko cenu. Uzņēmums jau vairākus gadus sadarbojas ar stabilu piegādātāju.

SIA „Talsu Bio–Enerģija” siltumu Talsu pilsētā mītošajiem nodrošina ar šķeldu, ko iepērk par aptuveni 10,00 eiro kubikmetrā. M. Florence paskaidroja, ka visbiežāk organizē cenu aptauju, jo nepieciešamais kurināmā daudzums nenosaka iepirkuma konkursa izsludināšanas prasību. Šajā sezonā šķeldu piegādā trīs uzņēmumi. „Galvenie kritēriji ir kurināmā kvalitāte, piegādes un apmaksas nosacījumi. Ņemot vērā lielos debitoru parādus, svarīgs ir apmaksas periods. Tam jābūt garākam, lai nenāktos ņemt aizņēmumu,” sacīja M. Florence.

Par neskaidru kurināmā iegādes procedūru visasākos iedzīvotāju pārmetumus saņēmis SIA „Talsu namsaimnieks”. Lai izskaustu aizdomas par negodīgu rīcību un nodrošinātu vēl lielāku procesa caurspīdīgumu, pirms nākamās apkures sezonas tiks rīkots atklāts iepirkumu konkurss kurināmā iegādei, nevis cenu aptauja kā līdz šim. „Izstrādāsim ļoti stingrus kritērijus, kvalitāte un atmaksu termiņi būs noteicošie. Šajā sezonā pērkam malku un šķeldu no pieciem piegādātājiem. Esam uzlabojuši kvalitātes prasības kurināmā pieņemšanas un kontroles procedūrā. Vienojāmies ar piegādātājiem par garu apmaksas termiņu – no 60 līdz 90 darba dienām,” skaidroja E. Bērziņš. G. Blumbahs viņu papildināja: „Sociālajos tīklos parādās, ka iepērkam šķeldu un malku zelta vērtē. 2011. gadā SIA „Talsu namsaimnieks” šķeldu iepirka par 9,89 eiro kubikmetrā. Šobrīd iepērkam: no 9,00 līdz 9,60 eiro par kubikmetru. Malku iepērkam: no 23,00 līdz 24,30 eiro par kubikmetru, pielietojot koeficientu 0,6. 2012. gadā malku iepirka par 24,09 eiro par kubikmetru ar koeficientu 0,65. Apgalvojums, ka kurināmo iepērkam augstāk par tirgus cenām, nav pamatots.” Viņš piebilda, ka būtisks nosacījums ir, lai kurināmā piegādātāji būtu gana lieli spēlētāji tirgū, kas apsolīto pakalpojumu varētu nodrošināt uzņēmumam vajadzīgajā laikā un apjomā.

To, ka „kurināmā cena nav pats svarīgākais pakalpojuma izmaksu veidošanā”, norādīja visi uzņēmumu pārstāvji. Ir daudz citu izdevumu – fiksētās, administratīvās un tehniskās izmaksas. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija stingri nosaka tarifa izmaksu pozīcijas, no kurām 60% ir apkures, bet pārējās – nemainīgās izmaksas.

Talsu pilsētā ir 2012. gadā SIA „Talsu Bio–Enerģija” Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātais tarifs, kas paredz 57,09 eiro maksu par megavatstundu. No 1. februāra jauns tarifa izcenojums ir SIA „Talsu namsaimnieks” ar siltumenerģiju nodrošināmajās teritorijās – 61,55 eiro par megavatstundu Sabilē, Stendē, Valdemārpilī, Abavas pagastā, Ģibuļu pagastā, Laidzes pagastā, Laucienes pagastā, Lībagu pagastā un Virbu pagastā. Šajās teritorijās siltumenerģijas patēriņa rēķins par februāri pieaugs par 8%.

Savukārt SIA „Adax 2” gadā nesaražo tik daudz siltumenerģijas, lai piemērotu vienoto apstiprināto tarifa izcenojumu. To uzņēmuma pārstāvji pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātās metodikas izstrādā paši.

Tarifa izstrāde un tā pieņemšana ir sarežģīts process, kas prasa lielus resursus. Tarifa pamatotību izvērtē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Kā atklāja SIA „Talsu Bio–Enerģija” un SIA „Talsu namsaimnieks”, abu uzņēmumu tarifu apstiprināšana prasīja sešus mēnešus. Komisija izvērtē visas tarifā iekļautās izmaksu pozīcijas, prasa papildu skaidrojumus un pierādāmus faktus. „Katru gadu katrs centralizētais siltumražotājs nodod datus par iepirkto šķeldu, pārdoto siltumu, ko pēc tam šī institūcija pārbauda. Tiklīdz ir kādas nobīdes 5% apmērā, tā sāk strādāt jaunā tarifa mašinērija,” sacīja J. Zomerfelds.

SIA „Talsu namsaimnieks” siltumenerģiju šobrīd nodrošina teju katrā Talsu novada pagastā. Līdz šī pakalpojuma pārņemšanai šajās teritorijās nebija skaidri tarifa izcenojumi, visbiežāk tie neatbilda reālajām izmaksas pozīcijām, netika izrakstīti korekti un atbilstoši rēķini, arī iedzīvotāji nebija pieraduši par šiem pakalpojumiem norēķināties regulāri. „Saprotu, ka ir grūti samaksāt visus rēķinus un tas nav mierinājums iedzīvotājiem, bet tos korekti aprēķinām pēc patērētā apjoma,” piebilda E. Bērziņš.

„Vienā no jautājumiem cilvēks atklāja patieso iemeslu, kādēļ ir šī diskusija. Kāpēc rēķins ir neadekvāts mūsu maksātspējai? Ķieģelis, špaktele, jumta segums nevienā novadā nemaksā citādi, bet to nevar nopirkt atbilstoši cilvēku maksātspējai. Ja mūsu siltumenerģijas tarifus piedāvātu Vācijā vai Zviedrijā, šo valstu iedzīvotāji būtu laimīgi. Viss ir atkarīgs no tā, cik cilvēkam ir naudas makā,” secināja A. Maķevics, piebilstot, ka šo valsts līmeņa problēmu nevar atrisināt neviens siltuma piegādātājs un apsaimniekotājs.

Brīnumnūjiņas nav – jāmeklē komplekss risinājums

Ko darīt, lai vismaz nākamajā apkures sezonā nenāktos maksāt tik daudz? Viens no pamata risinājumiem ir gana vienkāršs, bet tajā pašā laikā – gana daudz finansējuma prasošs. Siltumenerģijas patēriņu nosaka ēkas tehniskais stāvoklis un mājas iedzīvotāju ikdienas ieradumi – cik disciplinēti to patērē.

„Ēkas jāsiltina un īpašniekiem jādomā, kā siltumu saglabāt. Cilvēkiem jāsadarbojas ar māju apsaimniekotājiem, lai piesaistītu Eiropas Savienības projektus, kas būs pieejami maijā. Jārēķinās, ka arī Eiropas Savienības finansējuma apguvei nepieciešams līdzfinansējums. Apsaimniekotājs ir vidutājs, kas palīdz šos projektus realizēt, bet nav sponsors, kas visu izdara iedzīvotāju vietā. Iespējams, var paaugstināt apsaimniekošanas maksu, lai krātu konkrētam mērķim. Varam nākt talkā un palīdzēt sakārtot tehniskās dokumentācijas jautājumus, bet pagaidām, kamēr nav zināmi projektu apguves noteikumi, nav jēgas tērēt finansējumu. Nosiltinātajās ēkās arī bija lieli rēķini, bet ne tik lieli, kā nesiltinātajās ēkās,” teica E. Bērziņš. Viņš norādīja, ka aicinās iedzīvotājus veidot biedrības, lai cilvēki paši iesaistītos projektu apguvē un būtu lielāka pārliecība par to realizēšanas gaitu. Tomēr šādai aktivitātei būs nepieciešams iedzīvotāju līdzfinansējums, kā arī mājas parādu kopsumma nedrīkst pārsniegt 10% apmēru. Līdzfinansējuma nodrošināšanai SIA „Talsu namsaimnieks” iesaka iedzīvotājiem nedaudz palielināt apsaimniekošanas maksu, nosakot tam konkrētu mērķi. Vēl ir iespējams mājas tehnisko stāvokli uzlabot pakāpeniski, ieguldot tajā esošo finansējumu, pirms tam veicot apsekošanu. Mazsvarīga nav arī cilvēku uzvedības kultūra – ārdurvju aizvēršana, logu iestiklošana. Lai arī nereti cilvēki apgalvo, ka nav atšķirības starp nosiltinātu un nenosiltinātu māju, uzņēmumu pārstāvju nosauktie fakti liecina par pretējo. Piemēram, ja Dundagas ielā 8. janvārī par apkuri bija jāmaksā 2,25 eiro par kvadrātmetru, tad Dundagas ielā 10 izmaksas sastādīja 1,28 eiro par apkuri kvadrātmetrā un ūdens uzsildīšanu. Darba ielā 7 summas ir vēl iespaidīgākas – izmaksas sastāda pat 3,04 eiro par kvadrātmetru.

Arī autonomās apkures ierīkošana nav brīnumnūjiņa, kas varētu samazināt rēķinus, uzsvēra A. Maķevics. „Autonomo apkuri piedāvājam, īstenojot kompleksus risinājumus mājas apkures sistēmas sakārtošanā, kur parasti ir ļoti daudz problēmu. Nav jēgas ierīkot autonomo apkuri, ja, piemēram, mājas vienā galā ir karsts, bet otrā galā – auksts. Tā šī problēma netiks atrisināta,” teica A. Maķevics.

Visi uzņēmumu pārstāvji uzsver – domājot par māju tehniskā stāvokļa uzlabošanu, iniciatīvai un vēlmei jānāk no pašiem iedzīvotājiem. Cilvēkiem jāsaprot, ka svarīgs ir ne tikai katra atsevišķa dzīvokļa, bet arī mājas kopīgais tehniskais stāvoklis. Ikvienam šāda līmeņa tehniskā stāvokļa uzlabošanas darbam jāpanāk mājas iedzīvotāju vairākuma piekrišanu. Ja tās nav, tad arī nevar sekot tālāka rīcība.

Mīts pret realitāti

Nereti iedzīvotāji ir pārliecināti, ka maksā arī par parādniekiem. Uzņēmumu pārstāvji mierina – tas nav iespējams. Privātuzņēmējs A. Maķevics uzsvēra, ka „ir siltumskaitītājs un noteikta mājas platība, nevar pieskaitīt papildu izmaksas. Tas attiecas arī uz maksājumiem par ūdeni. Ūdens korekcijas vai siltuma zudumi tīklos nesedz parādnieku maksājumus. Parādnieku dēļ uzņēmumi cieš zaudējumus.”

Arī E. Bērziņš apliecina, ka „siltumtarifā nav iekļauta neviena pozīcija par šo parādu nolīdzināšanu. To Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vērtē ļoti stingri. Kas attiecas uz apsaimniekošanas izdevumu nemaksāšanu, konkrētajai mājai neveidojas uzkrājumi, tādēļ nevaram pienācīgi veikt pamata funkcijas. Ir grūti sabalansēt pakalpojumu izmaksas ar iedzīvotāju maksātspēju. Vēl ir jāpanāk, lai uzņēmums spētu strādāt un būtu finanšu apgrozījums. Esam pašvaldības uzņēmums, bet juridiski – tāds pats uzņēmums, kā jebkurš cits.” Parādniekiem tiek izsūtīti brīdinājumi, ar viņiem tiek slēgtas vienošanās, bet pēdējais solis ir tiesas process. Tas gan nav pašmērķis, jo process prasa ne tikai lielus finansiālus izdevumus, bet būtībā nerisina klienta problēmu.

„Lai nākamajā aukstajā mēnesī nebūtu tik lieli rēķini, varam mēģināt samazināt mājām nepieciešamo siltumenerģijas daudzumu. Tas ir darbietilpīgs un dārgs process, kurā ar vairākuma piekrišanu un atbalstu jāpiedalās pašiem iedzīvotājiem. Bez viņu līdzdalības nekas nevarēs notikt,” pamatoja SIA „Adax 2” enerģētiķis Atis Bērziņš.